Kāds klasiķis ir teicis domu: Pa dzīvi pietiek ar 10 grāmatām, bet lai tās atrastu jāizlasa 10000

Tessa    2 es lasu ziema. šogad arii pavasarii. cita laika nav tadas iespejas.

fargo_pa  2 5 nopirku kapteiņa granta meklējumos. 600 lapaspuses. maza pele tika galā. gudra, laba pele. dienas atpakaļ nopirku džungļu grāmatu, ridjards kiplings. 300+ lapas. nobijās. bet ar visu tiek galā. kad tas ies uz beigām, vēl pirkšu grāmatas. ko es gribu pateikt - pamazām. pat ar sevi. tikai neatvzēties uz kaut ko, ko nevar izdarīt. tas atņems gribasspēku un ticību sev, ko vari izdarīt.
step by step, step by step.

vai es uz upi aizvedu, vai mežu. vai stāstu par zvaigznēm. visam ir savs laiks. tikai nepārcensties.

Liepa53    2 Z.Mauriņa, autobiogrāfijas.

CoCoSan  3 7 Laba grāmata laiku atradīs, tik viņu tagad atrast liela problēma, kā jau te minēja.
Pavedos uz masu psihozi un paņēmu Ikstenas Mātes pienu. Nu tfuuu, sturgalvīgā muļļķe, spļaudījos, bet vng to sudu izlasīju līdz pēdējai lapai. Neko depresīvāku, bezcerīgāku un nomācošāku lasījusi neesmu. Man pat bija vajadzīgas vairākaa dienas lai no tā šedevra atietu un nepadarītu sev galu.

C_hloe  2   ielasījos Nesbē krimiķos un tagad Adlers - Olsens
noteikti neielasījos Šantarāmā
bet ļoti labs ir Pūķa ķērājs

AivarsN  2 2 Skolas laikā un vēl nedaudz vēlāk, lasīju tikai daiļliteratūru. Daba, ceļojumi, fantastiska, dažādu tautu pasakas. Kas tos visus rakstniekus un grāmatu nosaukumus var atcerēties. Ļoti patika E.S. Tompsona ,,Koijotito", Kiplinga ,, Džungļu grāmata", gandrīz visi Žila Verna romāni, Jefremovs, T.M.Rīda ,, Jātnieks bez galvas", Nosova ,,Nezinītis" un Nezinītis uz mēness", neatceros rakstnieku ,,Smaragda pilsētas burvis", ,,Urfins Džīss un viņa koka zaldāti", ,,Ragrillis", ,,Libellula un Kvadrimakulata", ,,Kapteiņa Blada odiseja", ,,Mērija Džeina", ,,Toma Soijera piedzīvojumi", ,,Artūrs Trīcvaidziņš", ,,Visskaistākais dārzs". Protams, godīgi izlasīju arī visu obligāto skolas literatūru. Tā ir tikai neliela daļa, ko vēl spēju atcerēties. Varbūt tāpēc, ka esmu vienīgais bērns ģimenē, ļoti daudz laika pavadīju pie grāmatām. Un galvenais, manā bērnībā nebija interneta, bet televīzijā, vairāk par vienu multeni un mākslas filmu dienā, reti kad parādīja.

andrisz  1   Svētā Bībele, protams, ir grāmatu grāmata. Bet arī tā ir jālasa ar prātu un sirdi, kā jebkura cita. Sevišķi daudz jauna tur nekā nav, bet pasaule bez Bībeles īsti neturētos kopā.

Tad ir Balzaka romāni. Ne jau tāpēc, ka tur būtu kādas dziļās domās, bet gan fantastiskās enerģijas un augšuptieces dēļ. Kā jauns džeks var atbraukt no provinces uz Parīzi, tikti pie svārkiem ar visām pērļu podziņām, iet sabiedrībā, rāpties augšup, līdz nonāk pie paša karaļa, kas piešķir grāfa titulu un majorātu. Un tas pienākas ne tikai smukajiem, bet arī papīra izgudrotājiem, arī parfimēriem, katram, kas ir aktīvs.

Bet par visu pārējo literaturu ļoti šaubos. Mūsdienu neirozinātne, komplekso sistēmu teorija un mākslīgā intelekta zinātne spēj atkost dzīvību, inteliģenci, apziņu kognitīvos procesus, informācijas (nezināmas, apšaubāmas, emocionālas, mainīgas, utt.) apstrādi visdāžādākos veidos, mācīšanās teoriju, struktūru rašanos, utt. Vēl pirms 10 gadiem likās, ka visas šīs soft, smalkās lietas ir eksaktajām zinātnēm neaizsniedzamas, bet nu jau var teikt, ka ir atkosts tas viss un notiek pēdējā pieslīpēšanās pirms singularitātes iestāšanās. Līdz ar to profesionālā literatūra daudz vairāk ietekmē manu garīgo pasauli, nekā literatūra. Tagad tā ļoti paliek iepakaļus tam, kas notiek zinātne.

Ja būtu jāizceļ viena grāmata, uz kuras iebraukt šajā visā, tad tā būtu Kauffman "A World Beyond Physics: The Emergence and Evolution of Life" - par Vēstures un Tagadnes unikalitāti.

Bet atpūtai, cilvēciskas čaulas apmierināšanai, protams, ikdienā ir parastā literatūra - Domuzīme, Jaunā Gaita, Atēnas un Dienas Grāmatas izdotie tulkojumi, politiķu memuāri.

Literatūra lieti noder pieredzes, konceptu un domāšanas veida apgūšanai. Bet dzīves gudrība tomēr ir jāatklāj katram sev pašam savā vietā, laikā un trajektorijā. Ne visiem ir tā laime dzīvot tieši tā, ka otra pieredze un pārdzīvotas kļūdas būtu kā piemērītas, pašā laikā.

anis    4 15:10- bērni parasti seko piemēram,ne notācijām... Mani savulaik izbrīnīja "Mērnieku laiki"-skolotāja piesacīja pievarēt pirmās desmit lapaspuses neatraujoties. Pašam par pārsteigumu iejutos dīvainajā valodā un nevarēju atrauties. Tad arī sapratu,ka iegaršojas tikai pēcgarša-pirmajā brīdī reti rodas interese. Pēc tam "aizgāja" literatūra pat gotiskā šriftā un veckirilicā... Daudz tika lasīts naktīs,zem segas... Televizora jau nebija,pat radio bija paštaisīts.
Bet par patizlajām grāmatām-visam sava vērtība,audzināšana. Nelasīsi-nesapratīsi.

andrisz  2   >>Bet par patizlajām grāmatām-visam sava vērtība,audzināšana. Nelasīsi-nesapratīsi.

Tieši tā. Viena no pašlaik lasāmajām grāmatām man ir Māra Ruka pēdējais sacerējums. Daudzi laikam būtu šokā, kā es uz kaut ko tādu varu tērēt laiku. Bet ļoti palīdz saprast, kā domā tauta. Un ļoti palīdz atkost kukaiņus (bijušos un esošos) paša prātā utt.

mieru_tikai_mieru  1 1 Daudzas ir ietekmējušas, bet - tā, ka pasauli sagrieztu ar kājām gaisā: E.Zālīte "Agrā rūsa" un Eleonora Portere "Pollianna"

AivarsN  6   Visu cieņu īstiem zinātniekiem! Viņi jau turpat 100 gadus pūlas panākt ētera legalizēšanu, jo bez tā, zinātne ir nonākusi strupceļā. Taču kam pieder pasaules nauda, tie arī nosaka, ka attīstīt drīkst tikai tos zinātnes virzienus, kuri nodrošina viņiem varu un kontroli pār visiem cilvēkiem. Jeb kurš mēģinājums ieviest lētākas un efektīvākas tehnoloģijas, tiek apcirsts jau saknē, pat ar izgudrotāju noslepkavošanu. Patiesībā zinātne vēl gandrīz neko nezina ne par šīs pasaules uzbūvi, ne par pašu cilvēku, nemaz nerunājot par kosmosu. Viss balstās tikai uz teorijām, bieži vien ļoti pretrunīgām. Grūti pat iztēloties, kāda jau šobrīd būtu mūsu pasaule, ja zinātne tiktu palaista brīvsolī. Neviens neciestu badu, bet lietotu tikai veselīgu pārtiku, praktiski neviens neslimotu, pārvietotos ar ekoloģisku transportu, kuram nav vajadzīga degviela, vai uzlāde. Nebūtu arī jēgas bruņoties un karot, jo nevienam nekas netrūktu.
Ļoti ceru, ka tos sātanistus drīz vien gāzīs no troņa un cilvēce varēs atkal mierīgi uzelpot. Un nekas jau nav jāizdomā no jauna. Pietiktu tikai atjaunot tās tehnoloģijas, kuras izmantoja vēl pirms dažiem tūkstošiem gadu, pirms pēdējā lielā kara ar masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu, kad bojā gāja lielākā civilizācijas daļa un Zeme kļuva gandrīz neapdzīvojama. Indiešu Vēdās ir aprakstīts gan tas karš, gan lidaparātu uzbūve un darbības principi, gan izmantotie ieroči. Kad mūsdienās tika pielietota pirmā atombumba, tikai tad zinātnieki sāka saprast, par ko tajās Vēdās rakstīts un ka tās noteikti nav fantāzijas.

coldlands    4 Berniba izlasīju visas majas bibliotēka esošās piedzīvojumu grāmatas, kad tas beidzas tad ķeros pie pieaugošo grāmatām, tad staigāju pie draugiem meklēdams pie viņiem vēl neizlasītas grāmatas. Es viņas vienkārši apriju.
Kad sakas iespējas pasam ceļot + internets, tad grāmatu lasīšana izpalika.

Bellatrixa    1 Grāmatai, kas liek spļaudīties, uzjunda negatīvas emocijas un neiziet no prāta tik ātri, arī ir sava vērtība. Vērtība nav tādām, pēc kuru izlasīšanas nekas nepaliek, nekādu izjūtu vai atmiņu pēc ilgāka laika. Tb. paņem tādu rokās pēc pieciem gadiem un lasi kā tādu, ko nemaz neatceries lasījis, viss pa jaunam :D Tādām, vieglajai barībai, vienīgā funkcija ir izklaide, bet tai ir jābūt vismaz labai, bez garlaikošanās.

Peleks  1 2 grāmatas, kas atvērušas acis...??? Nu nez nez, acis atvērušas man vairāk ir teikas un pasakas. Protams ir arī tādas, kuras lasot asara nobirst, piem Dvēseļu Putenis, vai Vilkābele Pilskalnā. Vairāk jau meklēju katrā grāmatā, stāstā kādu knifu, kas palīdzēs dzīvē. Katrā tādi pasākumi ir, tagad gan nesanāk bieži lasīt, varbūt vienīgi uz ziemu, vasarā laukos grāmatas nav brīv lasīt - jārukā!! :)

CoCoSan  2 1 Zin, man patīk tās grāmatas, kur izlasot pēdējo lapu esi satriekta ar domu, kādēļ viņa beidzās, kā es tagad dzīvošu tālāk. Pabeigusies un zudusi tā saistošā skaistā interesantā pasaule. Man pat bijuši tadi seriāli, pēc kuriem ilgi saldsērigi skumu

MrJones  4 3 Kādreiz 90-tajos, laikam pareizajā laikā, manas rokas nonāca taada grāmata " Trešā acs" T. Lobsang Rampa...ka ari vairākas, kas tobrīd no šī autora bija pieejamas. Tas ielika pavisam jaunus pamatus tālākajā attīstībā....100%....

avenekazene  2   Jaa, ziemas vakari ir istais laiks atvert gramatu un grimt......Engelu koks...pedejais, ko lasiju, aizraujoss stasts par attiecibam...

rabarbere    2 Te minētas gan tiešām labas grāmatas, gan tīrās šausmas. Nu es atvainojos, kā var Greja nokrāsas likt blakus klasikai? Neprāts.
Kas nav minēts, bet ir lieliskas grāmatas: teju viss no Kamī, no Heses, jo sevišķi "Stepes vilks", Dž. Kerijs"Bez vidutāja", Kaningems Stundas, "Pī dzīve", kam aizmirsu autoru. Gan jau vēl daudz kas, bet šis tagad nāk prātā. Ā, no letiņiem Ikstenas "Mātes piens", teju viss no Ezeras.

nedolce_negabana      Murakami, tas ir super.

Elons      rabarbere, kas nu kuram patīk.... mani Dena Brauna 4 darbi latviski piejamie savulaik labi izklaidēja kā tv sereāls, ... citiem Greja nokrāsas, man tur pietrūka sižeta, man šī grāmata beidzās tā īsti nesākoties...turpinājumus lasīt nekārojās..Ir kam Harijs Poters patīk un mājās goda vietā stāv....vispār nesaprotu, kā to var lasīt...

C_hloe Hariju Poteru lasa pamatskolā 😂 Kas tad 7, 8, 9 gadu vecumā jālasa? Tos padsmit gadus atpakaļ dzīvoju līdzi bērniem. Joprojām aktuālas ir nometnes,... nākamās atbildes