No kā tulkota jaunā Bībele?

Pilnīgi nejauši uzdūros vārdam Vulgāta, atradu, ka tas ir 4 gs. Bībeles tulkojums latīniski. Pēc tam aizceļoju līdz Poliglotai - 16. gs Bībeles tulkojumam kopā ar pirmavotiem. Un aizdomājos, kas ir pamatā jaunajam Bībeles tulkojumam latviski? Taču nekur, nekur šo info neatradu. Vienkārši ieinteresēja.

daimond (2015-04-13 16:24)  2   :)-Kristus esot apgalvojis, ka viņš un viņa tēvs- dievs- ir viens(tātad- viens un tas pats), bet lūdzās savam tēvam, kā kādam citam- otram(tātad- ne sev pašam), lai viņam iet garām tas variants, par kuru neko labāku viņa tēvs(kurš pats sev tēvs, pats sev dēls un pats sev režisors- kā cita veča līgavu apsēklot un kā 9 mēnešus Jāzepu no seksa ar savu sievu atturēt:) dievs nebija spējis izdomāt- iedzimtība devusi savus dievišķos augļus- vai nu šie meli, ka pats ir tas pats minhauzens(dievs), vai nu liekulība- ka viņš kādam kaut ko izmīzīgi lūdz. Nu ja runāja ar sevi- tad tā arī vajadzēja pateikt- tas ir mans plāns, kuram negribīgi sliecos piekrist, jo nespēju izdomāt labāku plānu- kā likumīgi izglābt un pestīt savus radījumus no sava izdomātā likumīgā soda, nelikumīgi sodot sevi pašu kā savu paša dēlu, jo neatzīstu savu vainu, bet pašam vien tomēr jāizstreb tā putra, kādu savārīju- kāda jēga gan bija sūtīt sātanu uz paradīzi, ja tik un tā būs jāiznīcina!? Secinājums- aiz mūžīgās garlaicības sagribēja tūkstošgadīgus elles skatus savai izklaidei!;)

Polus (2015-04-13 16:58)      Samila,

iedosi, lūdzu, precīzu atsauci uz tiem zinātniekiem, kurus tu citēji?

Samila (2015-04-14 02:11)      Polus,
Citāti:
1) "Pārrakstīšanas procesā manuskripta saturs nereti tika izmainīts un papildināts atbilstoši pārrakstītāja pasaules redzējumam, un vēlākās darba kopijas mēdza atšķirties no to autentiskā oriģināla." Sk.: Robins, W. (2011) Textual Cultures of Medi Italy. Toronto: University of Toronto Press, 350 p.
2)"the Greek manuscripts written by the original authors, have not survived. Scholars surmise the original Greek text from the versions that do survive." Sk.: Ehrman, Bart D. (2004). The New Testament: A Historical Introduction to the Early Christian Writings. New York: Oxford, 460 p. - ir 2004.gada izdevums, bet šo var lasīt "archive.org" bez maksas!

u.c.

par katoļu baznīcas viltojumiem nav pie rokas, jāpameklē...

Par latīņu valodas izmantošanu bībeles tulkojumos, piemēram te:
"1516. gadā Roterdamas Erasms publicēja Novum Instrumentum omne - paša no dažādām versijām savāktu, divvalodīgu (latīņu un grieķu valodā) Jaunās Derības versiju. Šī manuskripta otro (1519. gada) izdevumu Mārtiņš Luters izmantoja, veicot Bībeles tulkojumu vāciski, bet trešo (1522. gada) izdevumu Džons Tindeils - Jaunās Derības angļu versijai."

Samila (2015-04-14 02:13)      Ehrman, Bart D. 1997.gada izdevums, tas, ko var dabūt par brīvu, piedošanu!

daimond (2015-04-14 13:13)  1 1 :)Iespējams pavisam drīz mums būs pavisam cita izpratne par dievu/dieviem, kad tie sāks ar mums kontaktēt un paziņos- cik sen viņi te mūs uz Zemes jau kultivē, un ko viņi vēlas!(lai mēs attīstītos kā saprātīgas būtnes, nevis kā mērkaķi ar granātām, atombumbām, un- atkal jāsāk viss no sākuma;)

Polus (2015-04-15 10:46)      Samila,
1) Diemžēl uz darba datora nevaru atvērt Robinsa grāmatu, bet tās abstraktā lasu, ka grāmata fokusējas uz agrajiem viduslaikiem (5. - 6.gs.). Daudzi bībeles manuskripti ir krietni vecāki, turklāt frāze izskatās pat ļoti izrauta no konteksta. Pielietojot tādu vispārinājumu, baidos, ka mums vēsture pirms 12.-13.gs. vispār nebūtu jāizskata, jo ne mazums faktu balstās uz nedaudziem manuskriptiem, kuri rakstīti pat > tūkstoš gadu pēc paša notikuma. Vēsturisks personāžs - laiks, kad pieejama agrākais personāža darba manuskripts/vēsturisks apraksts: J.Cēzars - 1000 g., Sofokls - 1400 g., Tacits - 1000 g., Platons (Tetraloģijas) - 1200 g., Aristotelis - 1500 g., Homērs (Iliāda) - 500 g. Jāpiebilst, ka daudzi no šiem un arī citiem vēsturiskiem dokumentiem rakstīti Robinsa grāmatas apskatītajā periodā - atšķirībā no bībeles.

2) O, vecais, labais Bart Ehrman :) Lai saprastu, vai ir iespējams atjaunot oriģinālu, svarīgi ir 3 faktori: 1) cik teksta kopiju ir pieejamas? 2) cik veci ir manuskripti? 3) kādas ir manuskriptos atrodamās atšķirības? Principā šī ir tikai daļa no kritērijiem, jo vēsturnieki tāpat lieto common sense, vērtējot tekstu detalizētību, autoru ieinteresētību tekstu falsificēt utt. JD grieķu manuskriptu skaits ir 5500, pirmā pilnā versija pieejama no ~325-350.g., bet fragmenti - sākot jau no 117.g., tas ir, dažus desmitus gadu pēc to uzrakstīšanas. Cross-checkam eksistē citi tulkojumi + agrīno baznīcas tēvu citāti. B.Ermanam ir taisnība - lielāks manuskriptu skaits nozīmē vairāk atšķirību, bet vēsturnieki par to priecājas, jo tas vienlaikus dod daudz lielākas iespējas salikt kopā oriģinālu. No B.Ermana piesauktajām 400´000 atšķirībām 396´000 ir nenozīmīgas (interpunkcija, vietām ortogrāfija) - to atzīst arī pats B.Ehrman. Pie tam, B.Ehrmana īpaši izceltās rindiņas pats par sevi ir apliecinājums, ka pieejamie teksti ļauj tādas identificēt, tas ir, apgāž to, ko B.Ehrmans vispār gribēja pierād

Polus (2015-04-15 18:17)      Mazliet vēl pameklēju - iespējams, daži no punktā 1) minētajiem gadiem ir pārspīlēti. Ir avoti, kuri norāda: J.Cēzars - 900-950 g., Sofokls - 150 g., Tacits - 750 g., Platons (Tetraloģijas) - 1300 g., Homērs (Iliāda) - 400 g.

Jā, starp citu, pat ja mums nebūtu neviena bībeles manuskripta, no agrīno baznīcas tēvu citātiem varētu sakompilēt gandrīz visu JD - trūktu vien 11 rindiņu. No kopumā 20´000 JD rindiņu akadēmiskajās aprindās debates notiek par ~40 rindiņām. Salīdzinājumam - Homēra Iliādai debatētas tiek 1500 rindiņas jeb 10% no visa teksta.

Samila, ja ir vēlme tematā iedziļināties, te ir labs raksts (pieminēts ir arī B.Ehrman): http://www.newsweek.com/response-newsweek-bible-299440

Samila (2015-04-16 22:01)    1 Polus, ļoti pagodina tik skrupuloza izsekošana, kas vairāk izskatās pēc kļūdu meklēšanas nevis diskusijas vai viedokļu apmaiņas. Bet tas Latvijas situācijai raksturīgi. Ar minētajiem citātiem ko gribēju pateikt, to arī pateicu.

Teoloģija neinteresē vispār. Esmu studējusi Veco derību kā vienu no antīkajiem tiesību avotiem. Tāpat arī esmu pētījusi citus senus avotus, nedaudz zinu latīņu valodu, ir nojausma par lietu kārtību attiecīgajos periodos. Pētījumu rezultāti ir zinātniski aprobēti, t.i., publicēti. Tas nozīmē, ka savos spriedumos varu atsaukties pati uz sevi. Paldies par uzmanību!

Polus (2015-04-17 09:10)      Jā, Samila, debates viena no sastāvdaļām ir norādīt uz oponenta viedokļa nepilnībām, bet, jāpiekrīt, tas nudien Latvijas situācijai ir raksturīgi - apmainīties ar "viedokļiem", nevis argumentiem.

:)

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu