Mūsdienu teātris, opera, balets
Man, tāpat kā daudziem, patīk aiziet uz teātra, operas vai baleta izrādi lai smeltos pozitīvas emocijas. Taču pēdējā laikā nākas arī vilties. Tā notika noskatoties LNOB E.Grīga baletu "Pērs Gints" un Ž. Bizē operu"Karmena". Uzaicinātie ārzemju režisori pretēji autoru iecerētajam, pārnes iestudējuma darbību uz mūsdienām, ko neatļaujas darīt savās zemēs un tad nu sanāk tā kā sanāk:baleta vietā hip-hops dejas, pazūd autoru mūzika un darbība ir tāda pat, nu gluži kā mūsdienu "Maskačkā". Klasika ir klasika un man nav pieņemama tās kariķēšana.Tai pat laikā pretēji minētajām izrādēm patiesu baudu sagādāja balets, arī klasika, J. Štrausa "Pie zilās Donavas" ar kuru veidotāji gribēja parādīt īstu baleta uzvedumu. Tāpēc gribas izlasīt arī citu viedokļus.
ponytail_PA (2017-04-28 21:27) 1 1 Bēdīgi, ja saturs tik tālu tiek pakārtots formai. Turklāt forma ir kļuvusi par pašmērķi.
_Krasula_ (2017-04-28 21:58)
mani laikam kada stiga, kura atbild par opru un teatri nav noskanota. neskar. es centos, nesanak. lasu. varu, jutu lidzi, iztelojos. gramatas darbojas. luga. nevaru. neticu/c/
--------------------------------------------------------------------------------------
Normāli. Mani atkal pārāk neskar hokejs un futbols.
Teātrī darbojas aktieru ansamblis, un katrs kā solists ne vienmēr ir pārliecinošs. Taču aktiera spēle var sniegt baudu-kad tu kaifo no viņa snieguma: aprij kustības, plastiku, mīmiku; uzsūc viņa intonāciju, emocijas, pārdzīvojumus; notici jeb nespēj neticēt. Tā, piemēram, Dailes teātra izrādes "M.Butterfly"dialogā starp J.Žagaru un D.Grūbi es noticēju, ka ir iespējama mīlestība starp 2 vīriešiem...
Operu apmeklēju salīdzinoši nesen un muzikāli daudz ko nesaprotu. Bet valdzina vokāla apbrīnojamās iespējas. Dažkārt arī operas koris liek skudriņām skriet pār kauliem. Protams, arī pati mūzika un, ja vēl kustību un vizuālais baudījums. Ar baletu gan pagaidām esmu uz jūs.
Rondijs (2017-04-28 22:40) Paula6, paldies par ieteikumu. Varbūt piespiedīšu sevi vēlreiz mēģināt, jo teātrī man tieši mūzikas daļa uzrunā, protams teātris kā tāds arī patīk.. tikai nevaru saprast kas ar to operu.. lai arī it kā skaitās "absolūtā" dzirde, tie augstie toņi kaut kā nešķiet dabīgi.. tai pat laikā reizēm klasisko mūziku paklausos un patīk.. ej nu saproti.
Linduce (2017-04-29 09:23) Man arī patīk vairāk klasiskais variants, bet interesanti ir redzēt mūsdienīgu interpretàciju....
puaro (2017-04-29 11:50)
3
sandrai111 ...kafiju padzert brauc uz Brazīliju, ar vīrieti pakoķetēt uz Itāliju, bet nodoties augstai mīlas mākslai uz Franciju!
p.s. ....un padalies ar mūsu aborigēniem pieredzē!
shining (2017-04-29 12:47) 1 Paula6: nekreņķējiet, Jums vienkārši nepatrāpījās laika pārbaudi izturējušais. :) par Karmenu runājot, līdzīgi bija arī ar J Žagara "režiju", kur darbība notiek Kubā - tikai forma.. Žizele līdzīgi. Vakareiropa, kurai klasiskās formas jau apnikušas, šādas "režijas" vēro ar interesi, taču arī tur ir talanti un epigoņi , un mūsu Žagars pieder pie otrajiem. tādēļ būtiski ir iet nevis uz filmu/operu/teijāteri, bet uz konkrētu režisoru/diriģentu/aktieri.. pēc svarīguma mākslas darba struktūrā, ne nosaukuma.
griezite (2017-04-29 17:09) Šis ir ļoti diskutabls jautājums un redzēts ir daudzkas. Gan Latvijā, gan arī Eiropā. Man gribētos teikt, Latvijā vēl neatļaujas izrādīt, izstādīt daudzko tā, kā dara Eiropā. Tikko noskatījos arī Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa izrādi "Ričards III jeb Aklā zarna". Lai gan esmu klasisko vērtību piekritēja, zinu, ka dzīvoju XXI gs., jaunā paaudze grib pa savam un tas bija labais piemērs, kā klasika modernā veidā savienota ar mūsdienām. Mūžīgo problēmu risinājums ļoti veiksmīgs. Man patika. Pirms gada esot Vācijā biju patiešām šokā gan par izstādi "Martas" muzejā Herfordā, gan čella koncertu. Mans secinājums - arī slikta pieredze ir pieredze - kā nevajag! Un ikviena lieta, kas manī izrausa pārdomas, kaut vai par tēmu - kas tad ir māksla, kas vairs nav un kādas vērtības tā sevī iekļauj un vai negatīvās emocijas raisošie procesi ir māksla - ja tas viss manī mutuļo - tas nozīmē - esmu attīstības ceļā.
Paula6 (2017-04-29 21:29)
shining...tagad jau mazliet nomierinājos, bet tanī brīdī nebiju gatava laikam tādam pagriezienam, jo man galvā vairāk bija mūzika, kas ļoti patīk un mazliet to saprotu. Redzēju ka ir franču režisore, bet nepievērsu tādu uzmanību, bet "Pie zilās Donavas" gan paskatījos šoreiz:D
Pagājušā gadā noskatījos vienu uzvedumu no vecā repertuāra, bet tas bija tik meistarīgi "uzbūvēts" ka nebija nekādu pretenziju un man patika...vairāk jau viss ir atkarīgs no režisora meistarības.
griezīte...esmu bijusi vairākās zemēs, Itālija, Francijā, Amsterdamā un citur un redzējusi mūsdienīgas izstādes, kur sākumā domā kas tas ir, bet, kad ieskaties, tad kļūst saprotams. Viss ir atkarīgs no pasniegšanas veida un tomēr...var mainīt formu, bet saturam un galvenajai idejai ko grib pateikt publikai ir jāsaglabajas.
Paldies visiem par interesantiem komentāriem!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 28 (kopā 28) |
pievienot viedokli
uzdot jautājumu