Kādi tad īsti bija mežabrāļi pēc 2. pasaules kara?

starmoss (2016-12-03 20:10)      Es tajos laikos vēl nebiju dzimis , bet piekrītu ,ka tā varēja būt . Noteikti sameklēšu šīs grāmatas .

Tessa (2016-12-03 20:14)    5 logjiski, ka vareja iet visadi, jo kurelieshu vieniibas stajas ieksha legjionari, dezertieri, vietejie iedziivotaji, jaunieshi. kad lielu dalju aresteja un vadonjus parveda uz Liepaju un noshava (1944.gada novembrii), rubenju brigades palika ciniities liidz 9. decembrim, tad arii izkliida.
tatad, vari iedomaties, ja sakuma bija 3000 cilveki, kuri slepas mezhos, tad velak vismaz ap 1000 palika+tiem naca vel klat.
pilniigi iespejams, ka notika visadas lietas, bet tas notika arii pat vislabak organizetas armijas. karš ir karš.

Chris1986 (2016-12-03 20:17)    1 Nu, tur aprakstīts, ka sākumā viņi vēl cīnījušies ar okupantiem, bet pēc 1949. gada, kad izvestas bagāto saimnieku ģimenes un nebijis vairs kur ēst ņemt, tikai nīkuļojuši un laupījuši, lai izdzīvotu. Jo baidījušies no soda un tāpēc nevarējuši iznākt no meža. Vobšem, šaurā bezizeja

limonija (2016-12-03 20:21)  1 4 Mežos salīda daudzi - ej nu tagad atšķetini to visu. Atmiņu stāstītāji ir lielos gados - neko īpaši ticēt viņiem nevar. Dokumentu arī diez vai ir daudz par tām norisēm...Mana omīte stāstīja, ka sarkanie partizāni(Sarkanā Bulta Ventspils mežos) staigāja pa mājām un prasīja pārtiku - pamēģini nedot...Visi vienādi, kad gribas ēst. Par laupīšanu un varošanu vairāk runāja, kad ienāca Sarkanā "atbrīvotāju" armija.

fargo (2016-12-03 20:22)  2 6 autors apzinas, ka lasīja romānus?

LaskovijMerzavec (2016-12-03 21:07)    4 Patiesība ir kkur pa vidu!

Vēsture vispār ir tāds lokāmgabals, kurš locās atkarībā no maksātāja.

jollyroger (2016-12-03 21:28)  2 5 nemuldi, neviens neslepkavoja iedzīvotājus. Jā es zinu, vectēvs sēdēja mežā.

piladzoga (2016-12-03 21:38)    7 Par tiem laikiem ir pretrunīgi stāsti,no tiem ,kuri tajos laikos dzīvoja..vieni sēdēja mežos ,citi viņus medīja ..un tā bija ne tikai te, bet arī LT. (No dzīves nevis no grāmatas)

Chris1986 (2016-12-03 21:39)      jollyroger, es nezinu, kā bija. Tik atstāstu, ko izlasīju tājās 2 nulle iznākušajās grāmatas par mežabrāļiem Latgalē

sailing (2016-12-03 22:47)  1 1 no vecvecaaku staastiitaa vienkaarshi brubjoti bandiiti, paarsvaraa uzbruka un laupija civilos, militaaristiem, vai militaarajam transportam reti uzbruka

Esari (2016-12-03 23:17)  1 5 Starp un citu- tiem žīdu šāvējiem ar nav bijis daudz izvēles- mašīnpistole pakausī...šauj, vai mirsi pats un tava ģimene liidzi... Ne jau visi bijuši fanātiski slepkavnieki....tapee jau ar nereti bij dzirdeets ka sāveeji bijuši kartiigā žvingulī....

riks086 (2016-12-03 23:55)  1 6 Mēģināšu uz dažiem jautājumiem sniegt atbildes.... uz absolūto patiesību nepretendējot.
1) Absolūti neattaisnojot cilvēku masveida slepkavošanas, atgādināšu vienu no iemesliem, kāpēc nebija grūtību saformēt žīdu šāvēju komandas. 1940.gada 17.jūnija mītiņos Latvijas mazpilsētās (esmu runājis ar aculieciniekiem) šīs tautības pārstāvji bija pamanāmi un viņu neslēptais prieks par PSRS armijas ienākšanu daudziem latviešiem bija šokējošs. Viņi bija tīri vizuāli pamanāmi jaunās varas pasākumos - sākot ar īpašumu atņemšanu un beidzot ar piedalīšanos baigajos 14.jūnija nakts notikumos. Daudziem bija tīri personīgi iemesli, piemēram, Sonderkomando organizētājam Viktoram Arājam nopratināšanas laikā NKVD pagrabos vairākiem pirkstiem bija nomaukti nagi. Pratinātāju etnisko piederību varat mēģināt uzminēt paši.... un mēģiniet iedomāties sevi viņa vietā.
2) Nacionālo partizānu personālsastāvs bija ārkārtīgi raibs - no leģiona un Sarkanās armijas dezertējušie, bijušie leģionāri un vācu vienību karavīri (pēdējie - galvenokārt abvēra apakšvienībās dienējušie latvieši, kurus atstāja diversiju organizēšanai), vienkārši patriotiski noskaņoti civilisti. Līdz ar to darbības metodes, disciplīna un mērķu izpratne bija visai dažāda.
3) Runājot par nacionālo partizānu izdarītajām civilistu slepkavībām, pat Jāņa Dzintara (t.s. "iznīcinātājbataljonu" bijušais kaujinieks, piedalījies 1949.gada deportācijās, 1991.g. bailēs no tiesas aizbēga uz Krieviju) savāktajos materiālos ir redzams, ka upuru vairums bija komunistu un komjaunatnes aktīvisti, kuri bija vairāk vai mazāk AKTĪVI OKUPĀCIJAS VARAS KOLABORACIONISTI. Viens no partizānu nežēlību mērķiem neapšaubāmi bija atturēt (kaut vai aiz bailēm) iedzīvotājus no aktīvas sadarbības ar padomju varu. Un, protams, pēc 2-3-5 mežā pavadītiem gadiem cilvēciskā partizānos palika arvien mazāk, sāka dominēt nemitīgi vajāta zvēra instinkti.... atkal iesaku pamēgināt iedomāties sevi viņu vietā.
Tie ir tikai

riks086 (2016-12-03 23:57)  1 2 daži aspekti. Publikāciju par nacionālās pretošanās kustību pēc 1945.g. (ne tikai mežos, bet arī pilsētās) jau ir diezgan daudz - atliek tikai lasīt... ja patiesi interesē.

Tessa (2016-12-04 09:31)    5 rik, neaizmirsti, ka nacionalo partizanju sakotnejie merkji bija atbriivoties no abam varam, un, skaidri saprotot, ka nacistiskas Vacijas dienas ir skaitiitas, tai pasha laika neveladamies ciniities vinju rindas, atkapties (logjiski), bet palikt sava zeme un nepieljaut padomiju varas otro atnakhanu, saka veidot nacionalo partizanju vieniibas.
savukart, vacieshi labi saprata, ka ja pec Upelnieka priekshlikuma proklamet Latvijas valsti, tiks mobilizeti lieli speki cinjai pret komunistiem, tas diskredites nacistisko Vaciju, kaut gan teoretiski tas butu labs pretspeks padomju armijai.
ta ka tas karsh bija ne tikai pret komunistiem, vismaz pusgadu vinji ciniijas pret vacieshiem.

riks086 (2016-12-04 10:05)    1 -> Tessa
....jā, taisnība, arī Upelnieka vīri ("kurelieši") arī bija viens no nacionālo partizānu (tieši Kurzemē) izveides avotiem....

Kristaulrika (2016-12-04 10:24)  2   Noskaties teātra izrādi "Vecaistēvs". Noteikti saņemsi pārdomām atbildi uz savu visai stulbo jautājumu. :)

kuks10 (2016-12-04 10:30)  2 3 Kārtējais kremļa ebreju vēsturniekus salasījis,pats interesantākais ,ka 70% vēstures pētnieki ebreji..)))tie arī pierādīja ,ka Krievijas Caru nošāva Latviešu sarkanie strēlnieki,kas reāli tanī momentā cīnījās pret baltajiem tālu n tūkstošus km.prom no Jekaterinburgas..)),tur bija Cara ģimenes pavārs no Latgales,to gan kopā ar Cara ģimeni nošāva..LABĀK PASKATIES UZMANĪGI 1940.G.Rīgas bildi kā sagaidīja PSRS armiju ,ka tur viss pilns ar žīdiem,kas aiz laimes smaida..kāpēc tur nav neviena ar gaišiem matiem latvieša,jo Rīgā tanī momentā dzīvoja ap 70% latvieši..

riks086 (2016-12-04 11:57)    1 -> kuks10
....viss nebija tik vienkārši. Latviešu strēlnieki 1918.gadā bija Jekaterinburgas apkaimē, pilnīgi noteikti zinu, ka daļa no 6.Tukuma pulka (t.s. Torošinas pulks) - aptuveni 250 strēnieku. Viņi tai laikā piedalījās kaujās pret čehu un slovāku korpusu, daļa kādu laiku apsargāja arī namu, kurā turēja cara ģimeni, apsargāja arī Austrumu frontes (tobrīd to komandēja J.Vācietis) štābu. Tieši viņu atrašanās tur dažiem "pētniekiem" ļauj pierakstīt cara ģmemes slepkavību strēlniekiem. Cik nu es zinu, pie cara un viņa ģimenes slepkavošanas tuvāk bija ungāru komunisti...

kuks10 (2016-12-04 15:27)      to riks086,ja nemaldos to izdarīja vietējie kriminālisti ..tie kas apsargāja atteicās izpildīt šo uzdevum ,tāpēc galvenais komsargs ,vai cits vožaks pierunāja vietējos gopņikus+sasolot visādus labumus...tas arī notiek mūsdienu Donbasā,vēsture atkārtojas..

JurisK (2016-12-04 16:02)    1 Mana atmiņa netiecās tālāk par apm. 1953.-1954 gadiem. Tai laikā dzīvojām Talsu rajonā. Sen jau visiem bija pieriebies karš, jau kopš 45. gada. Tā kā tos, kas slēpās mežos un reizēm kaut ko slepkavoja un laupīja, neviens par brīvibas cīnītājiem neuzskatīja. Tieši tā pat kā leģionārus neviens viņu laikabiedrs neuzskatīja par Latvijas valsts brīvības cīnītājiem, tikai par tādiem pat lielvaru upuriem kā tos, kurus iesauca sarkanajā armijā 1944. gadā. Es uzskatu, ka beidzamos gadus visi, kas bija palikuši mežos, bija vai nu kara noziedznieki vai vienkārši stulbi ļautiņi. Viens mans onkulis jau tai laikā bija atpakaļ no Vorkutas ogļu raktuvēm. Otrs krita Sarkanās armijas rindās mēnesi pēc iesaukšanas 1944. gada pie Kenigsbergas. Vecmamma tai laikā palika sirma. Pastāstiet man vēl par par Latvijas brīvības cīņām 2. pasaules kara laikā - man tā ir tikai vienas vai otras puses propoganda. Mazs bērniņš krustcelēs zem dzelžu pēdām - lūk kas tas bija!

kuks10 (2016-12-04 18:22)      stāsts ko dzirdēju no krusttēva -karš gāja uz beigām,kad vienā lauku sēta sarkanie ienāca un nošāva veci..interesantākais ,ka viņa dēls cīnījās sarkanās armijas rindās,šim gadījās tik mājās un uzzinot šo traģēdiju aizgāja mežā pie mežabrāļiem,tur arī labi parādīja savas iemaņas ko bija iemācījies kara laikā..visu laiku šiem sanāca cīnīties pret iztrebiteļiem,citiem stukačiem,nebija kā rāda krievu filmās ,ka slaktēja vietējos un vēl nezin ko ..bija liels atbalsts no vietējiem,ja tas nebūtu,tad jau šiem sen būtu vakars,bet pa vienam un ar viltu nkvd šmerši šos paņēma aiz žabrām..vienu daļu ar viltu izvilināja un tur pat bez tiesas atšāva,līķus aizveda uz tirgu un atstāja ,lai sazīmētu radiniekus..slepus stukači skatījās,ja kāds mēģināja līķus aizvest uz kapiem..beigās tāpat naktī radinieki slepus šos apglabāja kapos..zinu,ka 20.g. viens vecis nodzīvoja bunkurā- tur pat pie savas mātes laukos,tik pēc mātes nāves izgāja laukā..brīnums,ka sarkanie neizsūtīja šo uz Sibīriju,teica šis jau bija sev sodus piešķīris un šamējo neaiztika..Visa darbības notikušas Latgalē Varakļānu un Viļānu apkārtnē..

uusins (2016-12-06 15:58)      Gāja visādi. Atkarībā no tā, kuri simpatizē vairāk. Rīgā Pulvertornī arī ir interesantas ekspozīcijas. Ar materiāliem. Reiz meklēju materiālus par "Meža kaķiem" un ieklīdu Pulvertornī :)