Vai šis ir labs grāmatas sākums?
PrologsIr tumšs. Man ir bail. Manas ausis džinkst no sprādzienu skaņām, šaubos ka dzīvē vēl kaut ko dzirdēšu. Esmu viena un nezinu vai kāds ko pazīstu vēl ir dzīvs. Man ir ļoti bail.
1. Nodaļa
Es sākšu no sākuma.
Mans vārds ir Brī un man ir 18. gadu. Mana dzīve norit mežā, kur visapkārt ir tikai koki, tavs ēdamais ir paša nomedītais, un māja ar egļu zariem nosprostota ala.
Es dzīvoju Jaunajā laikmetā, tā mēs saucam laiku sākot no lielā kara. Valstis, kas te bija iepriekš karoja savā starpā un beigu beigās aizgāja par tālu un iznīcināja visu, izdzīvoja tikai maza daļa no cilvēces. Tas notika pirms 7014. gadiem un cilvēkiem vajadzēja ilgu laiku lai atgūtos.
Pēc kara viss atkal atgriezās uz akmens laikmetu, kur cilvēki medīja ēdienam un centās izdzīvot par jebkādu cenu. No tā, kas grāmatās tiek saukts par ‘’tehnoloģijām’’ nav palicis nekā. Cilvēce atkal sākās no nulles. Viss bija atkarīgs no tavām spējām medīt un nebūt izvēlīgam uz to ko ēd vai kur dzīvo. Cilvēki centās būvēt jauno civilizāciju pēc tā ko viņi zināja par veco. Vienīgā problēma bija tā, ka iznīcināts bija viss, tādēļ bija grūti atrast gan ēdamo, gan patvērumu, arī pārbiedētie cilvēki vēl īsti nebija gatavi veidot jaunu civilizāciju. Tie bija smagi laiki ikvienam, kurš bija pēc kara bija palicis dzīvs un ļoti daudzi vēlējās kaut būtu miruši karā kopā ar saviem mīļajiem. Šī cietsirdīgā pasaule daudziem bija par nežēlīgu.
Viss ko mēs zinām par senatni nāk no Veco laiku grāmatām, pārsvarā skolēnu mācību grāmatām, jo tas bijis gandrīz vienīgais kas saglabājies pēc lielā kara. Tajās nav teikts daudz, bet tās mums dod vismaz kaut sīku nojausmu, kas ir noticis pirms lielā kara un kas pie tā novedis.
Dažas no mūsu zinībām iet arī no paaudzes paaudzē, bet tām neviens īsti netic. Ikkatra no šīm paaudzēs nodotajām ziņām ir atšķirīga. Viens runā vienu, bet otrs pilnīgi ko citu, tādēļ visi ir pieņēmuši šīs ziņas vienkārši ignorēt.
Pēc tā, ko man
BarbalaLina (2014-12-13 15:03)
Pēc tā, ko man bērnībā priekšā lasīja mamma, es varu pateikt, ka mūsu pasaule ļoti līdzinās Veco laiku viduslaikiem, bet vēl vairāk tiem viduslaikiem par kuriem stāstīts pasaku grāmatās, tikai es noteikti neesmu šī stāsta princese.
Manā pasaulē valda monarhija- karaļi un karalienes, princeses un prinči, kuri dzīvo skaistās pilīs kalna galā un par pārējiem nedomā nemaz. Tāda vismaz bija mana un manas ģimenes pieredze.
Es dzīvoju karaļvalstī, kuru sauc par Astekonu, un teiksim tā, mūsu valdnieki nebija vislabākie valdnieki uz Zemes. Astekonas pamati likti uz Veco laiku valsts Latvijas pamatiem. Tā vismaz domā mūsu vēsturnieki, jo neviens nav īsti pārliecināts. Daba pēc 7014 gadiem ir mazliet atguvusies un karaļvalsti no visām pusēm cieši apskauj meži.
Mežs vienmēr bijis mans glābējs, jo mana dzīve Astekonā nebija no labākajām.
Es nāku mednieku ģimenes, mans tēvs un mana māte abi ir mednieku un, manuprāt, man arī medīšana padodas diezgan labi. Mēs tiekam ieskaitīti trešajā kārtā, kārtā kurai nav tiesību, bet pienākumi gan ir kalnu kalniem. Tēvs vienmēr pēc dienas mājās nāca pārguris un ar māti nebija labāk.
Mēs dzīvojām mazā koka būdelē, tuvu pie Astekonas robežām, tuvu pie meža. Mūsu maltītes nebija no tām sātīgākajām, jo gandrīz viss nomedītais bija jāatdod pilij. Ja nebūtu mana drauga Ako un viņa ģimenes es domāju, ka mēs būtu sajukuši prātā.
Ako ir mans labākais draugs. Viņš un viņa ģimene arī ir mednieki, un arī tiek ieskaitīti trešajā kārtā. Viņiem neklājās īpaši labāk par mums, bet mēs atbalstam viens otru kā vien spējam.
Mēs ar Ako dienas pārsvarā pavadījām mežā, trenējoties medīt un vienkārši skraidot apkārt. Mēs esam pazīstami jau no agras bērnības un es tiešām nezinu, ko es bez viņa darītu. Ik reizi, kad es jūtos slikti viņš pamanās mani uzmundrināt un atgriezt dzīvību manās zaļajās acīs. Es cenšos atdarīt ar to pašu.
Tā nu mana dzīve ritēja līdz man palika 11. gadu.
Mani un Ako vecāki bija
BarbalaLina (2014-12-13 15:04)
Mani un Ako vecāki bija pārguruši, viņi vairs nevarēja medīt, ikdienas ilgās medības un knapās maltītes bija viņus piebeigušas. Viņi vairs nevarēja tā turpināt.
Vairākas nedēļas mēs ar Ako centāmies medīt viņu vietā, lai karalis un karaliene neko nepamanītu, bet viņi pamanīja.
Mēs vēl nevarējām medīt tik daudz un tik ātri kā mūsu vecāki, galu galā mums bija tikai 11.gadi un ne uz pusi tik daudz pieredzes kā vecākiem. Un mūs pieķēra. Valdnieki saprata, kas noticis un nekavējoties lika manus un Ako vecākus sodīt… ar nāvi.
Es zinu, kādam tas varētu šķist pārsteidzīgi, bet pie šādiem sodiem mēs Astekonā bijām pieraduši, ikkatrs mazākais pārkāpums šeit noveda pie nāvessoda. Nozagi maizes riecieniņu- nāvessods. Nenomaksāji vienu monētu- nāvessods. Nenomedīji savu normu- arī nāvessods.
Pierastais sods gan šķita nežēlīgs un necilvēcisks, kad tika sodīti mūsu mīļie. Mēs centāmies kaut ko darīt, runāt, cīnīties, bet nekā. Mūsu vecākus nākamajā rītā nogalināja publikas priekšā.
Tad mēs sapratām, ka mums vairs šeit nav ko darīt, mēs savācām mantas, ieročus, visu savu sadzīvi un pazudām meža tumšajās dzīlēs.
Neielīda teksts :D
P.S. Man šim stāstam nav augstāku mērķu, tikai priekš sevis
P.P.S. Droši vien, ka daudz komatu kļūdu, bet kā jau es teicu, tas ir tikai priekš sevis :D
hefny (2014-12-13 15:40) Brī ir siera nosaukums.
fargo (2014-12-13 15:51)
"Vai šis ir labs grāmatas sākums?"
nē. pārāk pārspīlēti. nav pamatojuma.
bonacure (2014-12-13 16:02) Tu te visu grāmatu taisies publicēt jeb tikai sākumu?
mis_parkere (2014-12-13 16:09) Iepostē grāmatas pēdējas 5 lpp.Nu ja jau,tad jau :D
peedas_rasaa (2014-12-13 16:14) Izklausās interesanti :)
limonija (2014-12-13 16:59) Ideja nav slikta, bet vēsture jāzina labāk, ja ir vēlme rakstīt šādā stilā. Padomā pati - no kurienes tad tie sprādzieni - agrīnajos viduslaikos? No kurienes mamma lasīja(un kā viņa vispār prata lasīt) priekšā, ja dzīve norisinās mednieku būdiņā...Grāmatas kaut kur vnk mētājās 7000 gadus? Fantāzija ir visgrūtākais no literārajiem žanriem, nevis vieglākais, kā daudzi uzskata, jo arī jāfantazē kaut kādos rāmjos, nevis galīgi no zila gaisa:)
Mezhavecis (2014-12-13 17:11) Var jau būt,ka esmu atpalicis no dzīves,bet nav gadijies lasīt nevienu latviešu sarakstītu fantastiku,tā ka pacenties labāk nopublicēt,ne vis atstāt priekš sevis.Komatus un garumzīmes paspēsi salikt pie rediģēšanas,
BarbalaLina (2014-12-13 17:12)
mis_parkere Nav vēl uzrakstītas :D
peedas_rasaa Paldies! :)
limonija Paldies, par ieteikumiem! :) Es izmainīju dažas detaļas, kas neatbilda vēstures gaitai. Viduslaiku vēsture man it kā ir zināma, biju arī kaut ko meklējusi, bet kad sāku rakstīt, tad nepiedomāju un tad arī sanāca sprādzieni. :D :)
zebra27 (2014-12-13 19:41) valoda nelaba, grūti lasīt.Teikumus jāveido loģiskāk.....vai - nevajag izmantot googles tulkojumus pa taisno...
pievienot viedokli
uzdot jautājumu