A kāpēc pagātnez mūzikas dižgari savus skaņdarbus nejēdza nosaukt labāk kā piem
Chopin:noktirnes sol minorā;re bemol mažorā, prelūdija re bemol mažora, vai
Brahms: konc. vijolei ar orchersti re mažorā II daļa utjp
M?
Visa izdoma izgājusi arpēdžijās un kvintesencēs?
Viņiem kā, pašiem nebija grūti atcerēties visus tos skaņkārtu nosaukumus gabaliem, numurētās simfonijās vai citos numurētos milzgabalos?
Vai tas stils vnk tāds bija?
Tipa par nopietnību liecināja, jo reku citiem to pašu laiku komponistiem IR normāli nosaukumi darbiem, bet tie laikam ir "lētie", priekš "tautas".
Kā tur ir?


Man ir pasūtīts novilkt veselu kvadriljonu ar šitām fūgām un kantātēm "mažolos", tak man ir pilnīga putra iestājusies, ņirb gar acīm no tāda saraksta.... šausmas, nekādas fantāzijas.

KANTĀTE NR.2 - Bach!
Kā ar cirvi akmenī!
velāk kantāte nr3,4,5,6...