Mežabrāļi
Mežabrāļi - jautājumi un diskusijas
Kādi tad īsti bija mežabrāļi pēc 2. pasaules kara? (22)
Izlasīju tagad devas grāmatas VILIS SELECKIS "Ardievas mežam" un "Memoranda mednieki". O bože moi, kādi viņi patiesībā bijuši bandīti, kas laupīja un slepkavoja mierīgos iedzīvotājus un izvaroja sievietes! Njā, agruva mani ...
Izlasīju tagad devas grāmatas VILIS SELECKIS "Ardievas mežam" un "Memoranda mednieki". O bože moi, kādi viņi patiesībā bijuši bandīti, kas laupīja un slepkavoja mierīgos iedzīvotājus un izvaroja sievietes! Njā, agruva mani ...
1) Absolūti neattaisnojot cilvēku masveida slepkavošanas, atgādināšu vienu no iemesliem, kāpēc nebija grūtību saformēt žīdu šāvēju komandas. 1940.gada 17.jūnija mītiņos Latvijas mazpilsētās (esmu runājis ar aculieciniekiem) šīs tautības pārstāvji bija pamanāmi un viņu neslēptais prieks par PSRS armijas ienākšanu daudziem latviešiem bija šokējošs. Viņi bija tīri vizuāli pamanāmi jaunās varas pasākumos - sākot ar īpašumu atņemšanu un beidzot ar piedalīšanos baigajos 14.jūnija nakts notikumos. Daudziem bija tīri personīgi iemesli, piemēram, Sonderkomando organizētājam Viktoram Arājam nopratināšanas laikā NKVD pagrabos vairākiem pirkstiem bija nomaukti nagi. Pratinātāju etnisko piederību varat mēģināt uzminēt paši.... un mēģiniet iedomāties sevi viņa vietā.
2) Nacionālo partizānu personālsastāvs bija ārkārtīgi raibs - no leģiona un Sarkanās armijas dezertējušie, bijušie leģionāri un vācu vienību karavīri (pēdējie - galvenokārt abvēra apakšvienībās dienējušie latvieši, kurus atstāja diversiju organizēšanai), vienkārši patriotiski noskaņoti civilisti. Līdz ar to darbības metodes, disciplīna un mērķu izpratne bija visai dažāda.
3) Runājot par nacionālo partizānu izdarītajām civilistu slepkavībām, pat Jāņa Dzintara (t.s. "iznīcinātājbataljonu" bijušais kaujinieks, piedalījies 1949.gada deportācijās, 1991.g. bailēs no tiesas aizbēga uz Krieviju) savāktajos materiālos ir redzams, ka upuru vairums bija komunistu un komjaunatnes aktīvisti, kuri bija vairāk vai mazāk AKTĪVI OKUPĀCIJAS VARAS KOLABORACIONISTI. Viens no partizānu nežēlību mērķiem neapšaubāmi bija atturēt (kaut vai aiz bailēm) iedzīvotājus no aktīvas sadarbības ar padomju varu. Un, protams, pēc 2-3-5 mežā pavadītiem gadiem cilvēciskā partizānos palika arvien mazāk, sāka dominēt nemitīgi vajāta zvēra instinkti.... atkal iesaku pamēgināt iedomāties sevi viņu vietā.
Tie ir tikai autors apzinas, ka lasīja romānus? logjiski, ka vareja iet visadi, jo kurelieshu vieniibas stajas ieksha legjionari, dezertieri, vietejie iedziivotaji, jaunieshi. kad lielu dalju aresteja un vadonjus parveda uz Liepaju un noshava (1944.gada novembrii), rubenju brigades palika ciniities liidz 9. decembrim, tad arii izkliida.
tatad, vari iedomaties, ja sakuma bija 3000 cilveki, kuri slepas mezhos, tad velak vismaz ap 1000 palika+tiem naca vel klat.
pilniigi iespejams, ka notika visadas lietas, bet tas notika arii pat vislabak organizetas armijas. karš ir karš. rik, neaizmirsti, ka nacionalo partizanju sakotnejie merkji bija atbriivoties no abam varam, un, skaidri saprotot, ka nacistiskas Vacijas dienas ir skaitiitas, tai pasha laika neveladamies ciniities vinju rindas, atkapties (logjiski), bet palikt sava zeme un nepieljaut padomiju varas otro atnakhanu, saka veidot nacionalo partizanju vieniibas.
savukart, vacieshi labi saprata, ka ja pec Upelnieka priekshlikuma proklamet Latvijas valsti, tiks mobilizeti lieli speki cinjai pret komunistiem, tas diskredites nacistisko Vaciju, kaut gan teoretiski tas butu labs pretspeks padomju armijai.
ta ka tas karsh bija ne tikai pret komunistiem, vismaz pusgadu vinji ciniijas pret vacieshiem. ··· Mežabrāļi: Kādi tad īsti bija ... lasīt visu diskusiju (22 atbildes) –»